Klajā laists literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla „Domuzīme” 2018. gada otrais numurs. Žurnāls tiek veidots par Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirto finansējumu.
Literatūras gardēžus jaunajā žurnālā iepriecinās Arvja Vigula dzejkopa, Česlava Miloša atdzeja Ingmāras Balodes izpildījumā un Jāņa Vādona refleksija par Josifa Brodska dzejas tulkojumiem latviešu un angļu valodā. Domājams, arī pārdomas par mūsdienu amerikāņu dzejas uztveri, ko no Bingemtonas (ASV) atsūtījis Ivars Šteinbergs.
Apaļā galda saruna – par Andreja Pumpura darbu “Lāčplēsis”, kam šogad atzīmējama 130 gadu jubileja. Ko latviešu pašizpratnei nozīmē gan pats eposs, gan tā tēli? Vai “Lāčplēsis” ir centrālais teksts mūsu kultūrā vai nē? Un kā ir pareizi teikt: “eps” vai “eposs”? Sarunas dalībnieki – dzejnieki un atdzejotāji Uldis Bērziņš, Knuts Skujenieks, Guntars Godiņš, literatūrzinātnieks Ojārs Lāms un socioloģe Dagmāra Beitnere.
Mūsdienu latviešu prozu šajā laidienā pārstāv četri autori: Rimants Ziedonis ar ironisko un smaidu raisošo stāstu “Tēli”, Rūta Mežavilka ar romāna fragmentu “Alīdas dzīve”, Vilis Kasims ar miniatūrām un Ramona Indriksone (iepriekš publicējusies kā Luīze Briede) ar stāstu “Baltais zilonis”. Rubrikā “Latviešu klasiķu īsproza” literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis atgādina par mazzināmo trimdas rakstnieci Ernu Ķikuri.
Tulkotās prozas sadaļā iepazīstinām ar igauņu rakstnieku Mikhelu Muti, kurš šāgada aprīlī Londonas grāmatu gadatirgū bija Igaunijas dienas autors, un viņa romāna “Igauņu apgraizītājs” fragmentiem Maimas Grīnbergas tulkojumā. Lasāmi arī izraēliešu rakstnieka Etgara Kereta īsstāsti Māras Poļakovas tulkojumā.

Dzejkopu publikācijas Elīnai Bākulei-Veirai, Kirilam Ēcim, Ilonai Anitai Ķepalei.

Numura intervija – ar valodnieci Benitu Laumani, kura pusgadsimta garumā vākusi un analizējusi Latvijas piekrastes zvejniecības leksiku, savos pētījumos tādējādi uzceļot lingvistisku pieminekli jau zudušai pasaulei.

Kā parasti, žurnālā recenzētas vairākas pēdējā laikā iznākušās grāmatas. Plašāku apskatu par bērnu literatūru uzrakstījusi literatūrzinātniece Jūlija Dibovska. Refleksiju par Viktora Igo romānu “Nožēlojamie” lasītājiem piedāvā bijušais diplomāts Valdis Krastiņš.

Vēsturnieks Gints Apals rakstā “Līkumotie valstiskuma ceļi” aplūko Latvijas valstiskuma alternatīvas vairāku gadsimtu gaitā. Vai tādas vispār bija un kādas?

Savukārt vēsturnieks Aldis Bergmanis un bijušais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs (1994—2008) Indulis Zālīte rakstā par profilaksi, ko izmantojaValsts drošības komiteja, to izgaismo kā vienu no represīvās sistēmas sastāvdaļām.

Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis. Žurnālu ilustrējušas mākslinieces Rūta Briede, Kristīna Martinova, Eila Kalve, Renāte Kloviņa un Rebeka Lukošus.
“Domuzīmes” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktors Jānis Vādons, vēstures nodaļas redaktors Mārtiņš Mintaurs, māksliniece Sarmīte Māliņa.
Gan jaunais, gan iepriekšējie žurnāla numuri elektroniski lasāmi las.am.
2018. gadā par VKKF piešķirto finansējumu vēl iznāks divi žurnāla numuri (septembrī un decembrī). Abonēt žurnālu iespējams Latvijas pastā vai http://www.irir.lv/domuzime
Žurnāls “Domuzīme” iznāk kopš 2015. gada četras reizes gadā. To var iegādāties preses tirdzniecības vietās (Narvesen, Rimi, Sky) un grāmatnīcās (Jānis Roze, Valters un Rapa) visā Latvijā.