Izdevniecībā Pētergailis ir nākusi klāja Vairas Vīķes Freibergas piektā grāmata “Trejādas saules.Mitoloģiskā Saule”, noslēdzot daudzu gadu darbu ar Saules dainām, kas ir apkopotas un izdotas piecās grāmatās (“Trejādas saules. Kosmoloģiskā saule.” (1997); “Trejādas saules. Hronoloģiskā saule.” (1999) un “Trejādas saules. Meteoroloģiskā saule. Siltā saule.” (2002) “Trejādas saules.  Meteoroloģiskā saule. Gaišā saule” (2011))

“Uzsākot darbu pie Saules dainām,kurā jau sākotnēji, dziesmu tekstus publicējot, atklājās vajadzība tos konceptuāli iedalīt trīs krasi atšķirīgās kategorijās. No šīm „Trejādām Saulēm” kosmoloģiskā saule bija viena, fiziskā saule – otra, bet mitoloģiskā jeb teiksmainā saule – trešā. Ļoti plašajā fiziskās saules dziesmu korpusā savukārt bija saskatāmi trīs atšķirīgi fiziskās saules aspekti: hronoloģiskā saule kā debesu pulkstenis, siltā saule – saistīta ar meteoroloģiskiem laika apstākļiem un gaišā saule kā dienas gaismas parādība. Katrā šajā fiziskās saules kategorijā bija tik daudz dziesmu, ka par katru no tām nācās izdot atsevišķu sējumu, līdz ar ko šis „Mitoloģiskās Saules” sējums būtībā ir piektais, sākotnēji paredzētās triloģijas vietā.

Starp mitoloģiskās Saules dziesmām sastopam vairāk garāko dziesmu nekā citās Saules dainu kategorijās, taču tas diemžēl nenozīmē, ka šāds plašāks konteksts padarītu šīs dziesmas vieglāk izprotamas. Tieši pretēji, te dziesmas sākums, te vidus, te beigas saturā pārklājas ar pilnīgi citu dziesmu ceru, tā radot lielas grūtības lineāri citu pēc cita iztirzāt dziesmā sastopamos motīvus. Dziesmu elementi savstarpēji veido asociatīvi saistītu daudzdimensionālu tīklu, kur starp mezgliem jeb atsevišķiem dziesmu uzbūves ķieģelīšiem dažādos līmeņos pastāv vairāk vai mazāk ciešas, vairāk vai mazāk abstraktas saites. Līdz ar to jebkura četrrinde satur vairākus atslēgas vārdus, un katrs to iekļauj kādā citā dziesmu kategorijā (piemēram, dziesmas par Sauli, kas pieder arī pie dziesmām par ozolu vai ābeli, par rītausmu vai par saullēktu)”.

Vaira Vīķe – Freiberga