Latvijas Rakstnieku savienībā saņemta sēru vēsts. 7. janvārī mūžības ceļos aizgājusi izcilā tulkotāja Solveiga Elsberga (01.09.1938. – 07.01.2021.).
Viņas devums latviešu kultūras bagātināšanā ir nepārvērtējams. Solveiga Elsberga bija tilts starp skandināvu literatūras dārgakmeņiem un mūsu lasītājiem. Gadu desmitiem ilgi viņas tulkotie teksti bagātinājuši Latvijas grāmatu cienītāju garīgo pasauli. Sākusi 1971. gadā ar dēkaiņa, pasaules apceļotāja un Tūra Heijerdāla komandas biedra Bengta Danielsona grāmatu “Lielais risks”, viņa radījusi izcilu tulkojumu kolekciju. Jau padomju laikos tajā ietilpst Nobela prēmijas laureāta Pēra Lāgerkvista 4 romāni un Pēra Ulova Enkvista “Magnetizētāja ziema” Bet ir jau vēl kopdarbs pie “Zviedru novelēm”, “Dāņu lirikas izlases”, tapušas nozīmīgas zviedru un vēlāk arī norvēģu pasaku izlases, virkne žanriski daudzveidīgu romānu tulkojumu, kas adresēti gan pieaugušo, gan jauniešu auditorijām. Latviešu valodā pārtulkoti dažādi autori, kas raksta ļoti dažādu literatūru, un tulkotājai ir jāprot orientēties gan džungļu un okeānu pasaulē, gan folkloras materiālos, gan mūsdienu pasaules reālijās.
Jāpiemin Solveigas Elsbergas veikums tulkojot izcilo skandināvu lugu klasiku. Teātra pasaulē, kur vārds dzīvo savu īpašu dzīvi, ir svarīgi, lai skatuves varoņi runātu pilnasinīgā valodā. Pateicoties tulkotājai, latviešiem ir pieejami mūsdienīgi Ibsena un Strindberga darbu tulkojumi. Valodas misijas apziņa, šis jēdziens ir tik raksturīgs Solveigai Elsbergai, kura kopā ar citām izcilām skandināvu valodu tulkotājām gādājusi gan par ziemeļu klasiķu tekstu pārdzimšanu latviešu valodā, gan par skandināvu personvārdu atveici, gan – veidojot vārdnīcas. Pārlūkojot plašo viņas darbu sarakstu, te atrodam sadarbību ar Eliju Klieni, Ruti Lediņu, Vizmu Belševicu, Uldi Bērziņu, Zigurdu Elsbergu. Neticams ir veikuma diapazons: no Tomasa Transtremera līdz Kšellam Vesto, no personvārdu pareizrakstības līdz zviedru – latviešu vārdnīcām: lugas, dzeja, romāni, stāsti, noveles, pasakas. Lielā ražībā dažugad pat divas grāmatas.
Arī mūža nogalē Solveiga Elsberga turpināja būt uzticīga saviem ideāliem. Bibliogrāfijās pagaidām nefiksēts ir viņas jaunākais veikums “Mazā zviedru – latviešu sarunvārdnīca” (2014), dažādu gadu dzejoļu un atdzejojumu izlase “Kā Lielupe” (2017), Kšerstinas Ēkmanes romāna “Suns mežā pie ūdeņiem” tulkojums no zviedru valodas (2019). Solveigas Elsbergas tulkotās lugas piedzīvojušas iestudējumus profesionālajos teātros. Bengta Ālforsa “Cilvēks, kas vairās no lifta” uzvests Liepājas teātrī (2016), Henrika Ibsena “Mežapīle” Nacionālajā teātrī (2016).
Skopajos atvadu vārdos nav iespējams pieminēt visu. Iespējams Solveigu Elsbergu vislabāk raksturo meitas Raitas Kozlovskas teiktais: «Mamma 48 gadu vecumā iestājās Stokholmas universitātē, klātienē, un, pārsvarā dzīvojot Zviedrijā, soli pa solim to arī absolvēja. Tas prasīja daudz spēka, iespējams, arī iedragāja veselību, bet mammai bija svarīgi iegūt šo izglītību un kvalifikāciju, kas padomju gados nebija iespējama. Ļoti liels gribasspēks un mērķtiecība! Visi kursadarbi, lekcijas, ieskaites, eksāmeni taču tur bija zviedru valodā… Un vēlāk, jau pēc universitātes, nokārtoja arī sertificēta mutiskā tulka eksāmenus un kādu laiku strādāja par mutisko tulku un tehnisko tekstu tulkotāju Zviedrijā. Daudzus gadus mamma mācīja zviedru valodu dažādu līmeņu valodas kursos, arī individuāli, darīja to aizrautīgi. Paralēli daudz strādāja arī par gidi, iepazīstinot zviedru un norvēģu tūristus ar Rīgu. Zinu, ka tas nav viegli, bet mammai patika un padevās. Bet svarīgākā, protams, bija tulkošana, viss cits tikai papildus tai.»
Solveigas Elsbergas darbs ticis augstu novērtēts Skandināvijā. 1986. gadā viņa saņēmusi prestižo Zviedru Akadēmijas tulkotāju prēmiju, 1991. gadā Zviedrijas Rakstnieku fonda prēmiju, 1998. gadā Norvēģijas Karalisko nopelnu ordeni, 2001. gadā Zviedrijas Ziemeļu zvaigznes ordeni. Arī 1991. gada barikāžu piemiņas zīmi.
Ņemot vērā Covid – 19 pandēmijas ierobežojumus, atvadīšanās no Solveigas Elsbergas notiks ceturtdien 14, janvārī Rīgas krematorija lielajā zālē šaurā tuvinieku lokā. Šajā dienā, pieminot aizgājēju, viņas draugi un talanta cienītāji tiek aicināti pulksten 13 iedegt svecīti.
Latvijas Rakstnieku savienības vārdā izsaku visdziļāko līdzjūtību Solveigas Elsbergas ģimenei, tuviniekiem, draugiem un talanta cienītājiem.
Arno Jundze
