Eiropas Savienības balva literatūrā piešķirta rakstniecei Laurai Vinogradovai

Eiropas Savienības balva literatūrā (The European Union Prize for Literature – EUPL) šogad piešķirta latviešu rakstniecei Laurai Vinogradovai (1984) par garstāstu “Upe”. (Zvaigzne ABC, 2020).

Eiropas Savienības balva literatūrā (The European Union Prize for Literature – EUPL) šogad piešķirta latviešu rakstniecei Laurai Vinogradovai (1984) par garstāstu “Upe” (redaktore – Daina Grūbe), kas izdots apgādā “Zvaigzne ABC” 2020. gadā.

Balvu piešķir jauniem, pārsteidzošiem un daudzsološiem prozas autoriem, un tās mērķis ir pamanīt un aktualizēt jaunas literārās balsis visā Eiropā.

Lauras Vinogradovas garstāsts “Upe” tika pamanīts jau Latvijas Literatūras gada balvas atlasē, ierindojoties starp četriem balvai nominētajiem prozas darbiem 2021. gadā.  “Upe” pārsteidz ar spēju ievilināt lasītāju teksta plūdumā, tas ir vēstījums par to, ka bēgšana no sevis spēj radīt tikai vientulību. Laura Vinogradova savu literāro ceļu uzsāka kā bērnu grāmatu autore. Savukārt 2018. gadā apgādā “Zvaigzne ABC” iznāca viņas stāstu krājums “Izelpas”, kā arī stāstu krājums bērniem “Lāču kalns”.

“Eiropas Savienības balva literatūrā ir nozīmīga iniciatīva literārās rakstniecības stiprināšanai un stimulēšanai visā Eiropā – tās valodu daudzbalsībā un savdabībā. Jaunās literārās balsis ļauj sadzirdēt un atklāt katrā Eiropas reģionā tapušos vēstījumus un katra autora unikālo rokrakstu, kas sniedz laikmeta liecību par Eiropu te un tagad. Jaunajiem prozas autoriem tā ir iespēja tikt pamanītiem, tulkotiem, izdotiem citās valodās – uzrunāt jaunas auditorijas un tikt starptautiski novērtētiem. Vēlos sveikt visus Latvijas autorus, kuri šogad tika nominēti šai balvai – Janu Egli, Rasu Bugavičuti-Pēci, Svenu Kuzminu – un sumināt rakstnieci Lauru Vinogradovu, kuras metaforiski piesātinātais un emocionāli jūtīgais garstāsts “Upe”, kas izlolots apgādā “Zvaigzne ABC”, izvēlēts par 2021. gada laureātu,” norādīja Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Izvērtējot Latvijas Literatūras gada balvai nominētos autorus, rakstniece Sabīne Košeļeva raksturoja autores veikumu garstāstā “Upe”:

“Lauras Vinogradovas garstāsts jeb īsromāns “Upe” – grozi, kā gribi – parauj vaļā katra iekšējo upi, citu pēc citas skalojot ārā nenotikušās un/vai nepiepildītās mīlestības un liekot atkal ieskanēties aizmirstiem smiekliem. Šī Upe nav strauja, krāčaina vai baisa, gluži pretēji – pat vēlīga un sevī ievelkoša. Upe, kas nomazgā visu lieko, kas nebiedē, bet pilnīgi noteikti – ja tai ļautos pilnībā un aizvērtu acis, dievs vien zina, ar ko šī pelde beigtos. Vinogradova uzbūrusi smeldzīgu un emocijām piesātinātu vēstījumu par mums, pieaugušajiem, kuri tā arī nekad nav pa īstam pieauguši. Vēstījumu, kas liek uzdot sev nekad neatbildamos jautājumus: kas ir ģimene, kur slēpjas laime un kā pārvarēt sāpes? Šos jautājumus sev uzdod arī galvenā varone Rute, mūkot no visiem un visa, cenšoties atgriezties (vai arī nonākt?) pie sevis. Vinogradovas Upē gribas palikt, jo tā vien šķiet, ka tās dibenā starp duļķēm ieslēpušās atbildes, kuras citādāk dzīves laikā nevar rast. Vismaz ne no pirmavota.”

Uz balvu šogad pretendēja vairāk nekā 50 rakstnieki no 14 valstīm (Albānija, Armēnija, Bulgārija, Čehijas Republika, Islande, Latvija, Malta, Moldova, Nīderlande, Portugāle. Serbija, Slovēnija, Zviedrija, Tunisija). No Latvijas tai tika izvirzīti arī rakstnieki Svens Kuzmins, Jana Egle un Rasa Bugavičute-Pēce. Autorus un darbus vērtēšanai pieteica Latvijas izdevēji un tos vērtēja Nacionālā žūrija. Nacionālās žūrijas sastāvā strādāja Renāte Punka (Latvijas Grāmatizdevēju asociācija), Inga Bodnarjuka-Mrazauskas (platforma Latvian Literature), Latvijas grāmatu tirgotāju pārstāve Kristīne Pīkenena un kultūras žurnāliste Santa Remere. Žūrijas priekšsēdētājs bija Latvijas Rakstnieku savienības vadītājs, rakstnieks Arno Jundze. Nacionālās žūrijas balvai izvirzītos autorus un darbus apstiprināja un uzvarētāju noteica starptautiskais konsorcijs – Eiropas Rakstnieku padome (European Writers’ Council), Eiropas Grāmatizdevēju federācija (The Federation of European Publishers – FEP) un Eiropas un Starptautiskā Grāmattirgotāju Federācija (The European and International Booksellers Federation – EIBF).

Par balvu: Eiropas Savienības balva literatūrā tiek piešķirta ikgadēji katrai valstij reizi četros gados rotācijas kārtībā, un to piešķir trīs organizāciju konsorcijs – Eiropas Rakstnieku padome (European Writers’ Council) Eiropas Grāmatizdevēju federācija (The Federation of European Publishers – FEP) un Eiropas un Starptautiskā Grāmattirgotāju Federācija (The European and International Booksellers Federation – EIBF).  Balvai autorus var izvirzīti Eiropas Savienības un ārpus tās robežām esošas Eiropas valstis. Līdz šim balvu saņēmuši trīs Latvijas prozas autori – Inga Žolude par stāstu krājumu “Mierinājums Ādama kokam”, Jānis Joņevs par romānu “Jelgava 94” un Osvalds Zebris par romānu “Gaiļu kalna ēnā”. Balvas piešķiršana autoriem un literārajiem darbiem paver plašāku publicitāti un redzamību Eiropā.

Balvu piešķir jauniem, pārsteidzošiem un daudzsološiem prozas autoriem un tās mērķis ir pamanīt un aktualizēt jaunas literārās balsis visā Eiropā.   Balvai var tikt izvirzīti visu Eiropas Savienības valstu rakstnieki kā arī Eiropas Savienībā neietilpstošu valstu (Albānija, Apvienotā Karaliste, Armēnija Bosnija Herogovina, Gruzija, Islande, Kosova, Melnkalne, Moldova, Serbija, Ukraina, Tunisija.  Ziemeļmaķedonija) autori.  Eiropas Savienības balva literatūrā tiek piešķirta ikgadēji, katrai valstij reizi  četros gados rotācijas kārtībā un to piešķir trīs organizāciju konsorcijs – Eiropas Rakstnieku padome (European Writers’ Council) Eiropas Grāmatizdevēju federācija (The Federation of European Publishers – FEP) un Eiropas un Starptautiskā Grāmattirgotāju Federācija (The European and International Booksellers Federation – EIBF). Līdz šim no Latvijas balvu saņēmuši trīs autori – Inga Žolude par stāstu krājumu  “Mierinājums Ādama kokam”, Jānis Joņevs par romānu “Jelgava 94” un Osvalds Zebris par romānu “Gaiļu kalna ēnā”. Balvas piešķiršana autoriem un literārajiem darbiem paver plašāku publicitāti un redzamību Eiropā.

“Eiropas Savienības balva literatūrā ir nozīmīga iniciatīva literārās rakstniecības stiprināšanai un stimulēšanai visā Eiropā – tās valodu daudzbalsībā un savdabībā. Jaunās literārās balsis ļauj sadzirdēt un atklāt katrā Eiropas reģionā tapušos vēstījumus un katra autora unikālo rokrakstu, kas sniedz laikmeta liecību par Eiropu te un tagad. Jaunajiem prozas autoriem tā ir iespēja tikt pamanītiem, tulkotiem, izdotiem citās valodās – uzrunāt jaunas auditorijas un tikt starptautiski novērtētiem. Vēlos sveikt visus Latvijas autorus, kuri tika nominēti šai balvai – Janu Egli, Rasu Bagavičuti- Pēci, Svenu Kuzminu un sumināt rakstnieci Lauru Vinogradovu, kuras metaforiski piesātinātais un emocionāli jūtīgais garstāsts “Upe”, kas izlolots apgādā “Zvaigzne ABC” un nominēts arī Latvijas Literatūras gada balvai, izvēlēts par 2021.gada laureātu”, norādīja Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis  

Lauras Vinogradovas garstāsts “Upe” tika pamanīts jau Latvijas Literatūras gada balvas atlasē, kur tas iekļuva starp četriem balvai nominētajiem prozas darbiem.  “Upe” pārsteidz ar spēju ievilināt lasītāju teksta plūdumā, tas ir vēstījums par to, ka bēgšana no sevis spēj radīt tikai vientulību. Laura Vinogradova savu literāro ceļu uzsāka  kā bērnu grāmatu autore. Savukārt 2018. gadā apgādā “Zvaigzne ABC” iznāca viņas stāstu krājums “Izelpas”, kā arī krājums “Lāču kalns”.  

Rakstniece Sabīne Košeļeva raksturo autores veikumu garstāstā “Upe”:

“Lauras Vinogradovas garstāsts jeb īsromāns “Upe” – grozi, kā gribi – parauj vaļā katra iekšējo upi, citu pēc citas skalojot ārā nenotikušās un/vai nepiepildītās mīlestības un liekot atkal ieskanēties aizmirstiem smiekliem. Šī Upe nav strauja, krāčaina vai baisa, gluži pretēji – pat vēlīga un sevī ievelkoša. Upe, kas nomazgā visu lieko, kas nebiedē, bet pilnīgi noteikti – ja tai ļautos pilnībā un aizvērtu acis, dievs vien zina, ar ko šī pelde beigtos. Vinogradova uzbūrusi smeldzīgu un emocijām piesātinātu vēstījumu par mums, pieaugušajiem, kuri tā arī nekad nav pa īstam pieauguši. Vēstījumu, kas liek uzdot sev nekad neatbildamos jautājumus: kas ir ģimene, kur slēpjas laime un kā pārvarēt sāpes? Šos jautājumus sev uzdod arī galvenā varone Rute, mūkot no visiem un visa, cenšoties atgriezties (vai arī nonākt?) pie sevis. Vinogradovas Upē gribas palikt, jo tā vien šķiet, ka tās dibenā starp duļķēm ieslēpušās atbildes, kuras citādāk dzīves laikā nevar rast. Vismaz ne no pirmavota.”

Uz balvu šogad pretendēja vairāk nekā 50 rakstnieki no 14 valstīm (Albānija, Armēnija, Bulgārija, Čehijas Republika, Islande, Latvija, Malta, Moldova, Nīderlande, Portugāle. Serbija, Slovēnija, Zviedrija, Tunisija). No Latvijas tai tika izvirzīti arī rakstnieki  Svens Kuzmins, Jana Egle un Rasa Bugavičute-Pēce. Autorus un darbus vērtēšanai pieteica Latvijas izdevēji un tos vērtēja Nacionālā žūrija. Žūrijā darbojās Renāte Punka (Latvijas Grāmatizdevēju asociācija) un Inga Bodnarjuka-Mrazauskas (platforma Latvian Literature), Latvijas grāmatu tirgotāju pārstāve Kristīne Pīkenena un kultūras žurnāliste Santa Remere. Žūrijas priekšsēdētājs bija Latvijas Rakstnieku savienības vadītājs, rakstnieks Arno Jundze. Nacionālās žūrijas balvai nominētos autorus apstiprināja un uzvarētāju noteica starptautiskais konsorcijs – Eiropas  Rakstnieku padome (European Writers’ Council) Eiropas Grāmatizdevēju federācija (The Federation of European Publishers – FEP) un Eiropas un Starptautiskā Grāmattirgotāju Federācija (The European and International Booksellers Federation – EIBF)  

Līdzīgas ziņas

Jaunumi Aicinām atzīmēt autoru dienu! Publicēts: 29. February, 2024
Jaunumi Izsludināta Pārstāvju sapulce Publicēts: 26. February, 2024