Latvijas Rakstnieku savienībā saņemta sēru ziņa. Mūžībā aizgājusi rakstniece Kelīna Klāna (īstajā vārdā Elīna Koļesņikova, dzimusi Tropa) (01.08.1931 – 12.12.2021).

Kelīna Klāna literatūrā debitēja pērnā gadsimta  60. gadu beigās, kad Madonas rajona avīzē “Stars” publicētas dažas dzejiskas miniatūras. 1979. viņa piedalījusies Jauno autoru seminārā Rīgā. Kelīnas Klānas radošajā pūrā ir “Slota no tīreļa mirtēm” (Karogs, 1997), “Baltā odze” (Karogs, 1999), “Klūrgu sūnākļa rēgs” (Lauku Avīze, 2002), “Trīs vītušas rozes” (Lauku Avīze, 2010), kā arī 2003. gadā publicētais bērnības atmiņu stāstu kopojums “Maizīte un zvaigznīte” (Priedaines). Romāns “Slota no tīreļa mirtēm” dramatizēts un 2000. gadā iestudēts Latvijas Radioteātrī. Režisore Irēna Cērmane, lomās Marina Janauss, Ilze Rūdolfa, Svetlana Bless un Vilis Daudziņš. Savukārt interneta vietne nigeste.net glabā šādu rakstnieces novēlējumu:

“Lai manā dzimtenē – Baltijas jūras, likteņupes Daugavas, Latgales ezeru un plašā Lubāna ūdeņiem allaž devīgi apskalotajā tīrajā zemē – nākošajā gadsimtā tiek uzcelta Saules pilsēta, par kuru cilvēce ir sapņojusi kopš saviem pastāvēšanas sākumiem. Lai mūžu mūžos pastāv, plaukst un zeļ baltā taisnības valsts Latvija, kurā būs pilnīgi iznīdēta sociālā netaisnība, kam pastāvot – vieni pārēdas un citi badā mirst. Lai neviens, kurš dzīvei piedzimis, šai valstī nejūtas lieks, nevajadzīgs, noniecināts un pazemots. Lai nevienai mātei Ziemassvētku vakarā pie aizsarmojuša loga sēdot, un, izsalkuša bērna galviņu glāstot, nav asarās aizlūstošā balsī jādzied mierinājuma dziesmiņa: “Ak, neprasi, nav maizītes, skat, skat, kur laukā zvaigznītes…”
Lai Latvija kļūst par Dieva svētītu cilvēcības, visiem un katram tās dzīvotājam, vēlētu laimes valsti! Bet pati, kad būšu nobeigusi savu mūža gājumu, lai pārtopu par smilgu Lubāna klānu pļavmalē. Varbūt, tad kāds šodien vēl nedzimis nākotnes dzīvotājs, vasaras rītā garām iedams un ieraugot, kā lecošās saules staros laistās rasas lāses smilgas skarās, uz brīdi apstāsies un latviešu valodā noskandēs četrrindīti no tautas daiļrades pūra.
Ai, tēvu zemīte,
tavu jaukumiņu,
smildziņa ziedēja
sudraba ziediem…
Un tā būs mana nemirstība manā Latvijā.”

Mūžībā aizgājusi novada patriote, rakstniece, skolotāja, kura visu savu apzināto mūžu dalījusies mīlestībā ar klānu ļaudīm. Lai viņai zvaigžņu ceļš mūžībā! 

Izvadīšana piektdien 17. decembrī pulksten 13 no Degumnieku pagasta Krievbirzes kapu kapličas. Latvijas Rakstnieku savienības vārdā izsaku līdzjūtību Kelīnas Klānas tuviniekiem, draugiem un talanta cienītājiem. 

LRS priekšsēdētājs Arno Jundze