Latvijas Rakstnieku savienībā saņemta sēru vēsts. 91 gada vecumā mūžībā aizgājis rakstnieks Ints Lubējs 19.06.1931. – 19.07.2022.
Ints Lubējs dzimis Slokā ārsta ģimenē. 1950. gadā beidzis Slokas vidusskolu, 1955. gadā – Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu. Rakstnieks latviešu literatūrā debitējis 1949. gadā ar stāstu “Jaunais dārzs” žurnālā “Bērnība”, pēc desmit gadiem seko pirmais stāstu krājums “Satikšanās” (1959) un divus gadus vēlāk – krājums “Mākoņi virs pilsētas”. 1961. gadā viņš kļūst par Rakstnieku savienības biedru. Ints Lubējs strādājis Latvijas Valsts izdevniecībā par redaktoru un vecāko redaktoru (1957–1964). No 1964. līdz 1979. gadam – žurnālā “Karogs” par atbildīgo sekretāru.
Portāls literatūra.lv fiksējis šādu Inta Lubēja darbu apkopojumu:
1959: stāstu krājums “Satikšanās” (Latvijas Valsts izdevniecība).
1961: stāstu krājums “Mākoņi virs pilsētas” (Latvijas Valsts izdevniecība).
1968: garais stāsts “Saltā rasa” (Liesma).
1977: garo stāstu diloģija “Dvīņu zvaigznājs” (Liesma).
1981: izlase “Attālinādamies un tuvodamies”.
1994: miniromānu-veltījumu cikls “Naivās spēles” (“Daktera kungs”, “Briesmīgā aka”, “Kā es netiku grāmatā”) (Karogs).
1999: pamfletromāns “Ēdenes izpostīšana” (žurnālā “Karogs”, nr. 9).
2001: periodikā publicēts neizdota romāna “Galva un kalpone” fragments “Dārza balle un Tanheizers” (laikrakstā “Literatūra un Māksla Latvijā”, 28. jūnijā).
2001: periodikā publicēti trīs prozas darbi “Nebeidzamā skanēšana”, “Svabadības alcēji” un “Pēdējais brauciens” no veltījumu cikla “Naivās spēles” (žurnālā “Karogs”, nr. 2).
“Lubējs ilgi vāc materiālus, pārdomā, slīpē literāro frāzi. Viņš vērtē savus varoņus – pa lielākajai daļai inteliģences pārstāvjus – kā smalkjūtīgs padomdevējs, kuram jāizsver visi momenti un motīvi, kurš nevar izvairīties no dzīves izvirzītajām problēmām.” – Tā viņa daiļradi raksturojis Ilgonis Bērsons.
Miniromānu cikls “Naivās spēles” žurnāla “Karogs” un Raimonda Gerkena romānu konkursā ieguva vienu no divām trešajām prēmijām un saņēma cildinošas recenzijas, grāmata ierindota 90. gadu nozīmīgāko prozas darbu vidū. Guntis Berelis par to teicis: “Parasti attieksme pret bērnības atmiņām ir kā pret “zemāku” žanru (sak, ko tur daudz no bērna prasīt). Lubēja romānos ir pavisam pretēji. Par viņa attieksmi pirmām kārtām liecina jau ieceres vērienīgums un romānu stilistiskā noslīpētība, ko droši var salīdzināt ar divu, manuprāt, patlaban spožāko stilistu – Dzintara Soduma (starp citu, viņa romānā “Savai valstij audzināts” izmantoti līdzīgi rakstības principi, kaut gan pats romāns ir manāmi ekstravagantāks) un Valentīna Jākobsona – meistarību.
Atvadīšanās no Inta Lubēja notiks 26. jūlijā pulksten 14 no Slokas kapličas (Jūrmala, Varoņu iela, Slokas kapi). Latvijas Rakstnieku savienības vārdā izsaku līdzjūtību Inta Lubēja tuviniekiem, draugiem un talanta cienītājiem.
Arno Jundze
