Pagājušajās brīvdienās mūžībā devies latviešu literatūrzinātnieks un teātra pētnieks, filoloģijas zinātņu doktors (1972), habilitētais filoloģijas doktors (1992), Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1989), ilggadējs LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta (agrāk – Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūts) darbinieks (1957–2023), bet no 1983. līdz 1999. gadam institūta direktors Viktors Hausmanis (06.12.1931 – 18.03.2023).

Liels Viktora Hausmaņa nopelns ir tas, ka mūsdienās LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts joprojām ir darbotiesspējīgs. Direktora Hausmaņa laikā tas pārdzīvoja PSRS sabrukumu, valodnieku atdalīšanos, ārkārtīgi grūtos 90. gadus, kad šo pētniecisko institūciju katastrofālā finansējuma trūkuma dēļ vieglāk būtu slēgt nekā noturēt. Institūts tomēr ir dzīvs un par to paldies Viktoram Hausmanim. Tāpat nozīmīgs ir viņa ieguldījums Latvijas Zinātņu akadēmijas darbā: gan kā LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas vadītājam, gan LZA Senāta loceklim.

Viktors Hausmanis piedalījies Valodas un literatūras institūta kolektīvajos darbos, izstrādājis Raiņa Kopoto rakstu zinātniskā izdevuma tekstoloģiskos principus, sagatavojis un komentējis 9., 11.–15. sējumu (1980–1982, saņemta LPSR Valsts prēmija 1987. gadā). Devis nozīmīgu ieguldījumu Raiņa daiļrades un latviešu dramaturģijas pētniecībā. Grāmatās izgaismotas būtiskas rakstnieku personības iezīmes, atklātas jaunas estētiskās kvalitātes daiļradē, parādīta dramaturģijas loma latviešu skatuves mākslas attīstības procesā. Bijis izdevuma “Latviešu literatūras vēsture” (1.–3., 1998–2001) zinātniskais vadītājs, uzrakstījis nodaļas par latviešu drāmu no 1918. gada līdz mūsdienām. Saņēmis Viļa Plūdoņa balvu par latviešu trimdas dramaturģijas izpēti, LZA Raiņa balvu – par latviešu literatūras un kultūras procesu izpēti un izcilu ieguldījumu Raiņa daiļrades pētniecībā, Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu, III šķiras Atzinības krustu un citus apbalvojumus.

Viktora Hausmaņa mūža mīlestība bija teātris. Viņa pirmās publikācijas šajā jomā datētas ar 1956. gadu: raksti par latviešu teātra un dramaturģijas attīstības problēmām, recenzijas, monogrāfijas par aktieriem un dramaturgiem. 20. gs. 80. gadu beigās viņš pievērsās latviešu trimdas dramaturģijai un teātra izpētei. Bijis Mārtiņa Zīverta fonda priekšsēdētājs, lasījis speckursu par Raini un lekcijas par trimdas dramaturģiju LU, par latviešu drāmu – Minsteres un Bonnas universitātēs vācu studentiem.
Akadēmiķa Viktora Hausmaņa darbu saraksts apkopots grāmatā “Viktors Hausmanis. Bibliogrāfija 1956-2011” (2011), savukārt vietnē literatura.lv īsi apkopots viņa svarīgākais veikums.

1965: “Rainis un teātris” (Rīga: Liesma).
1968: “Tautas dzejnieks Rainis” (Rīga: Zinātne).
1968: “Lilija Ērika” (Rīga: Liesma).
1971: “Raiņa daiļrades process” (Rīga: Liesma).
1973: “Raiņa dramaturģija” (Rīga: Zinātne).
1977: “Sarunas ar Felicitu Ertneri”. (Rīga: Liesma).
1980: “Dramaturgs Harijs Gulbis” (Rīga: Liesma).
1980: “Lilita Bērziņa” (Rīga: Liesma).
1983: “Alma Ābele” (Rīga: Liesma).
1984: “Rūdolfa Blaumaņa dramaturģija” (Rīga: Liesma).
1986: “Velta Līne. Dokumentāli biogrāfiska apcere” (Rīga: Liesma).
1988: “Ādolfs Alunāns. Aktieris. Režisors. Dramaturgs” (Rīga: Liesma).
1990: “Rainis mūsdienu teātrī. 1965–1990” (Rīga: Liesma).
1996: “Latviešu aktieri trimdā: Biogrāfijas un apceres” (Rīga: Preses Nams).
1999: “Kas tie tādi… trimdas lugu rakstītāji?” (Rīga: Zvaigzne ABC).
2001: “Vecās Jelgavas aktieri” (Rīga: Zinātne).
2001: “Manas aktrises” (Rīga: Liesma).
2003: “Mārtiņš Zīverts” (Rīga: Zinātne).
2004: “Latviešu drāma. 20. gs. pirmā puse” (Rīga: Zinātne. Kopā ar Benediktu Kalnaču)
2005: “Anšlavs Eglītis” (Rīga: Zinātne).
2005: “Latviešu teātris trimdā: Vācija, Austrija, Beļģija, Dānija, Anglija, Zviedrija” (Rīga: Zinātne).
2006: “Latviešu drāma. 20. gs. otra puse (Rīga: Zinātne. Kopā ar Benediktu Kalnaču).
2008: “Latviešu teātris ASV un Kanādā” (Rīga: Zinātne).
2009: “Latviešu drāmas sākotne” (Rīga: Zinātne).
2010: “Latviešu teātris Austrālijā” (Rīga: Zinātne).
2013: “Latviešu lugu rādītājs” (Rīga: LU LFMI).
2014: “Jelgavas teātris” (Rīga: Zinātne).
2014: “Laimonis Siliņš un Sanfrancisko Mazais teātris” (Rīga: Zinātne).
2020: “Mans institūts” (Rīga: Zinātne).
2021: “Anšlava Eglīša Amerikā rakstītās lugas un to likteņi” (Rīga: LU LFMI).

Atvadīšanās no Viktora Hausmaņa notiks sestdien, 25. martā pulksten 12.00 krematorijas lielajā zālē. Latvijas Rakstnieku savienības vārdā izsaku līdzjūtību Viktora Hausmaņa tuviniekiem un talanta cienītājiem.

Arno Jundze