Latvijas Rakstnieku savienībā saņemta sēru vēsts – mūžībā aizsaukts dzejnieks, žurnālists Viktors Avotiņš (12.12.1947 – 16.12.2023). Viņš bija viens no Latvijas Tautas frontes dibinātājiem un ideju ģeneratoriem, spožs intelektuālis, publicists, kura viedoklis ietekmēja sabiedrisko domu Latvijā.
Viktors Avotiņš sniedza nozīmīgu ieguldījumu Atmodas procesos, bija LTF domes loceklis 1., 2. un 3. LTF sasaukumos, bet 1989. gadā tika ievēlēts PSRS Tautas deputātu kongresā no Ogres vēlēšanu apgabala. Par nopelniem valsts labā 2008. gadā viņam tika piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.
Avotiņš mācījās Suntažu vidusskolā (1966) un Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā (1972), tomēr galvenokārt strādāja dažādu laikrakstu un žurnālu redakcijās (“Literatūra un Māksla”, “Daugava”, “Latvijas Jaunatne”), bija “Jaunās avīzes” redaktors, ilgus gadus – politiskais komentētājs un sleju autors “Neatkarīgā Rīta Avīzē”). Astoņdesmito gadu nogalē un deviņdesmitajos gados darbojās kā Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs un valdes priekšsēdētāja 1. vietnieks, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, Latvijas PEN kluba biedrs, Nacionālā kinematogrāfijas centra (Nacionālā kino centra) Konsultatīvās filmu padomes loceklis.
Viktora Avotiņa dzeja pamatā rakstīta pirmsatmodas laikā, kad izdoti trīs krājumi – “Apiet loku” (1979), “Taupīšanās” (1982) un “Lēzenā mūžība” (1986). Periodikā publicēts daudz viņa tekstu par literatūras un kultūras jautājumiem, intervijas ar neordinārām personībām, politiski komentāri, raksti, kuros to autors nebaidījās aizstāvēt kādu ideju vai viedokli, provocējot lasītājus domāt patstāvīgi. 2010. gadā Viktors Avotiņš saņēma Cicerona balvu.
LRS vārdā izsaku līdzjūtību Viktora Avotiņa tuviniekiem, draugiem, kolēģiem un daudzajiem talanta cienītājiem.
Arno Jundze
Atvadīties no Viktora Avotiņa varēs 23. decembrī pl. 10.00-12.00, Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē. Pl. 13.00 – apglabāšana Ivana kapos.
