Dzimusi 1949. gada 2. martā, Rīgā, kur aizritēja viņas bērnība, skolas gadi un sporta gaitas. Pēc Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes beigšanas viņa savu darba mūžu veltīja literatūrai, strādājot dažādu preses izdevumu un apgādu redakcijās. Viņa publicēja recenzijas un literatūrkritiskus rakstus par prozu, dzeju un bērnu literatūras jautājumiem, atbalstīja autorus un izcēla viņu darbus plašākā kultūras laukā.

Ingridas devums visspilgtāk iezīmējās 20. gadsimta 80. un 90. gados, kad viņa atradās Atmodas kultūras dzīves epicentrā. Kā “Literatūras un Mākslas” literatūrkritikas nodaļas vadītāja, žurnāla „Grāmata” galvenā redaktore, kā arī apgādu “Daugava” un “Svētdienas Rīts” vadītāja, viņa stiprināja literāro vidi, kurā patiesi talanti varēja atrast savu vietu.

Taču sausie fakti neatklāj cilvēku, kurš iemiesoja Latvijas neatkarības kultūras ideālu un mākslas augsto latiņu. To joprojām varam izjust, pārlapojot žurnāla „Grāmata” deviņdesmito gadu sākuma numurus vai apgāda „Daugava” izdotās grāmatas. Viņas darbs bagātināja Latvijas kultūras telpu, izgaismojot literatūras nianses un veicinot diskusijas par tās attīstību.

Tomēr ar faktiem nevar aprakstīt viņas būtību – cilvēku, kurš ne tikai redzēja literatūras nozīmi, bet palīdzēja to ieraudzīt arī citiem. Viņa bija tilts starp paaudzēm, starp idejām un grāmatām, starp sapņiem un to īstenošanu.

Tie, kuri Ingridu pazina, atcerēsies viņas nesavtību, cieņpilno attieksmi pret vārdu un dziļu atbildību par kultūru. Viņa nerunāja skaļi par savu devumu – to viņas vietā dara viņas darbi.

Lai gaišs ceļš!

LRS vārdā rakstnieks Egīls Venters