Latvijas Rakstnieku savienībā saņemta sēru vēsts. Mūžībā aizsaukta dzejniece Velta Kaltiņa (28.06. 1931 – 09.09.2025)

Veltas Kaltiņas debija literatūrā notiek 1962. gada pavasarī , kad laikrakstā “Literatūra un Māksla” tiek publicēts viņas pirmais dzejolis “Paraksts”. 1971. gadā viņu uzņem  rakstnieku savienībā, bet līdz tam ir garš mācību un darbu ceļš – medicīnas studijas, provizores darbs aptiekās, lekciju lasīšana medicīnas skolā, tad strādāšana vairākās bibliotēkās. Pēc tam atkal studijas – Maskavas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūtā.  Visbeidzot viņa ir dzintara apstrādes meistare apvienībā “Daiļrade”.  Tomēr Veltas sūtība ir kalpošana dzejai, to viņa godprātīgi darīja līdz mūža pēdējām dienām. Veltas Kaltiņas radošajā mantojumā paliek vienpadsmit dažādos gados izdoti dzejoļu krājumi un divi romāni.  Būs vēl, jo dzejniece aktīvi strādāja, bet izdevēji plānoja…

Mūža nogali Velta Kaltiņa pavadīja kopā ar mīlošo vīru – rakstnieku Roaldu Dobrovenski – Ikšķilē, savā skaistajā mājā ar dārzu, kur, no kalna nokāpjot, bija iespēja sarunāties ar Daugavas rāmajiem ūdeņiem. Pirms dažām dienām mēs cerējām Veltu sagaidīt Dzejas dienu pasākumā Dubultos, diemžēl viņas veselība to vairs neļāva.  Paliek Veltas rakstītās rindas nupat izdotajā Dzejas dienu autoru kopkrājumā:

tajā kosmiskajā zirnekļu tīklā

mēs iemezgloti kopā

Kā bites stropā

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā izsaku visdziļāko līdzjūtību Roaldam Dobrovenskim, Veltas tuviniekiem un talanta cienītājiem.

Informācija par izvadīšanu tiks izplatīta, tiklīdz to saņemsim.

LRS priekšsēdētājs

Arno Jundze