Ziemassvētku laiks pienācis ar skumju vēsti. 25. decembrī mūžības ceļos aizsaukts rakstnieks un kinoscenārists Ēriks Lanss (28.01.1940 – 25.12.2025).

Ēriks Lanss (īstajā vārdā Juris Vīksne) bija divu mūzu kalps. Kopš 1980. gada Latvijas Rakstnieku savienības biedrs, kopš 2005. gada – Kinematogrāfistu savienības biedrs – viņš bija labi pazīstams gan literatūras pasaulē ar savu prozu, gan filmu nozarē ar scenārijiem spēlfilmām un dokumentālajam kino.

Viņš sarakstījis stāstu krājumus “Aicinājums ciemos”(1979) un “Debesu balsinātāji” (2002), romānus “Vai mēs tiksimies vēlreiz” (2012) “Melanholiskais detektīvs” (2012), “Detektīvs vienai vasarai” (2014), dzeju krājumu “Par putnu, kas ceļu mājup mūždien meklē” (2014), bijis autors vairākām Nacionālajā lugu konkursā godalgotām lugām “Galds” un “Par vecotēvu, kam ļoti patika cirks” (2008). Luga “Galds” tikusi iestudēta Sidnejas Latviešu teātrī un amatierteātrī “Mēri”.

Ne mazāk nozīmīga bijusi Ērika Lansa darbība kino jomā. 20. gadsimta 80. gados viņš bijis scenārija autors spēlfilmām “Tereona galva” un “Par mīlestību pašreiz nerunāsim” (abu režisors Varis Brasla), spēlfilmai “Dārzs ar spoku”(režisors Olģerts Dunkers), par filmas ideju gūstot atzinību Berlīnes kinofestivālā. 21. gadsimtā Ēriks Lanss bija scenārija autors astoņām dokumentālajām filmām, kuras režisēja Dzintra Geka. Viņa kontā ir divas Lielā Kristapa godalgas (1988, 2012) par filmām “Par mīlestību pašreiz nerunāsim” un “Stacija Latvieši 1937”, kā arī Egona Līva piemiņas balva par romānu  “Vai mēs tiksimies vēlreiz” (2012).

Kā informēja rakstnieka meita Luiza Krasņikova, atvadīšanās no Ērika Lansa notiks 30. decembrī pulksten 12 lielajā atvadu zālē Tēraudlietuves ielā 3. Aizgājējs tiks kremēts, tāpēc tuvinieku lūgums – nest tikai grieztos ziedus.

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā izsaku līdzjūtību Ērika Lansa tuviniekiem, draugiem un talanta cienītājiem.

LRS priekšsēdētājs

Arno Jundze