Pagājušo ceturtdien, 10. novembrī mūžībā aizgājusi rakstniece Astrīda Beināre (14.02.1937. – 10.11.2016).
Daudzām skolēnu paaudzēm viņa bija prasīga un gudra vācu valodas skolotāja un pasniedzēja. No 1963. gada, kad Astrīda Beināre beidza LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Vācu valodas nodaļu, viņas darba gaitas līdz pat 1997. gadam bija saistītas ar vācu valodas pasniegšanu dažādās skolās un vēlāk arī Latvijas Universitātē.
Astrīdas Beināres pirmā publikācija ir stāsts Liepa, kas publicēts Skolotāju Avīzē 1985. gadā. Viņa sarakstījusi grāmatu par pedagoģi Irēnu Bitleri Es esmu es pati (1989), stāstu krājumu Mēness ezerā (1993). Tomēr īstus panākumus rakstniece izpelnījās ar kultūrvēsturisko romānu Rīgas Dievmātes klosteris (1992), kas vēlāk izdots atkārtoti un tulkots vācu, angļu, poļu un japāņu valodās. Filmu par mūķenes Annas Notkenas dzīvi uzņēma Aloizs Brenčs (Anna, 1996), sadarbojoties ar ārzemju producentiem. Par šo romānu Astrīda Beināre saņēma Jāņa Pāvila II piemiņas medaļu. 2002. gadā iznāca grāmata Botičelli sargeņģelis – kultūrvēsturisks romāns par laikposmu no 1941. līdz 2002. gadam Latvijā. Savukārt, nākamais lielais darbs romāns Kaupo un Svētais Grāls (2006) ir veltīts 12. un 13. gs. notikumiem Livonijā – Kaupo dzimtas pēcnācējiem, Līvenu dzimtai. Gadu vēlāk šo romānu vācu valodā izdeva Nacionālais apgāds. Pēdējos gados Astrīda Beināre neatslābstoši rūpējās par Līvena vārda saglabāšanu Latvijas vēsturē un kultūrvidē.
Vēl pirms pāris mēnešiem Astrīda Beināre zvanīja uz Latvijas Rakstnieku savienību un, enerģijas pilna, stāstīja par savu nodomu visas trīs šīs grāmatas izdot no jauna vācu valodā. Cilvēks plāno, Dievs dara.
Atvadīšanās no Astrīdas Beināres notiks trešdien, 16. novembrī, pulksten 13 Siguldas vecajā kapličā.
Latvijas Rakstnieku savienības vārdā
Arno JUNDZE
