Ingas Ābeles ienākšanā literatūrā 2000. gadu sākumā ir cieši saistīta ar panākumiem dramaturģijā. Lai gan jau 2000. gadā apgāds Atēna izdeva viņas pirmo lirikas krājumu Nakts pragmatiķe, kas tika pamanīts dzejas cienītāju aprindās, bet vēl pirms gada turpat iznācis ne mazāk interesants stāstu krājums Akas māja, daudz plašāku atzinību Inga Ābele ieguva ar lugas Tumšie brieži iestudējumu divos profesionālos latviešu teātros – Valmieras Drāmas teātrī un Jaunajā Rīgas teātrī. Tas bija negaidīts notikums laikā, kad tika uzskatīts, ka latviešu nacionālā dramaturģija ir nonākusi krīzē un autori tikpat kā neraksta lugas, kuras profesionāļi būtu gatavi iestudēt. Galvenie lugas Tumšie brieži panākumi saistās ar Viestura Kairiša iestudējumu Jaunajā Rīgas teātrī (JRT). Režisors 2006. gadā lugu ekranizē, pārvēršot pilnmetrāžas spēlfilmā Tumšie brieži (Kopražojums: Kaupo Filma (Latvija), Fischerfilm (Austrija)).
Labi panākumi ir arī turpmākajām Ingas Ābeles lugām Dzelzszāle un Jasmīns, Skola un Sala. Ingas Ābeles lugas izrādītas uz profesionālo teātru skatuvēm Latvijā, Vācijā, Grieķijā, Dānijā, Somijā. Par panākumiem dramaturģijā Inga Ābele iegūst arī Latvijas Literatūras gada balvu 2003. Tā toreizējā balvas formātā viņai tiek piešķirta par krājuma Lugas (2003) izdevumu. Tomēr jau gadu vēlāk viņa iegūst Latvijas Literatūras gada balvu prozā par krājumu Sniega laika piezīmes, bet 2008. gadā šo prestižo balvu viņa saņem par romānu Paisums, kas pēc gada iegūst arī Baltijas Asamblejas balvu literatūrā. 21. gadsimta pirmajā desmitgadē, šķietami neilgā laikā, Inga Ābele reprezentē spožu veiksmes stāstu par to, kā, darot pamatīgu darbu, no iesācējas var kļūt par vienu no pazīstamākajām latviešu autorēm.
Prozaiķe, dramaturģe, dzejniece Inga (Ingrīda) Ābele dzimusi 1972. gada 5. oktobrī, Rīgā. Kādu laiku studējusi bioloģiju Latvijas Universitātē, strādājusi par zirgu treneri. Beigusi Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un TV dramaturģijas nodaļu (2001).
Inga Ābele sāk publicēties periodikā 20. gadsimta 90. gadu otrajā pusē. 1999. gadā klajā nāk viņas pirmais stāstu krājums Akas māja, kas ir kritikas un lasītāju pamanīts darbs, par kuru Guntis Berelis raksta: «gandrīz katra frāze izmet kādu pārsteidzoši vai šokējoši izlocītu āķi, uz kura uzķerties prātam un mēģināt izstiept to taisnu». Gadu vēlāk tiek izdots dzeju krājums Nakts pragmatiķe, bet 2001. gadā arī pirmais romāns Uguns nemodina, kas liecina par talantīgas autores piedzimšanu. Pēc pirmajiem soļiem literatūrā turpinās panākumi dramaturģijā. Pēc lugas Tumšie brieži iestudējuma JRT Inga Ābele kļūst par vienu no vadošajām latviešu dramaturģēm. 21. gadsimta pirmajā gadu desmitā dažādos Latvijas profesionālajos teātros (Jaunais Rīgas teātris, Nacionālais teātris, Rīgas Krievu teātris, Valmieras Drāmas teātris) neatkarīgajā teātrī United Intimacy tiek iestudētas viņas lugas Dzelzszāle, Skola, Sala, Jasmīns. Tām bijuši arī labi starptautiski panākumi. Tumšie brieži iestudēti Bonnas starptautiskajā biennālē un Staatstheater Stuttgart. Jaunākais Ingas Ābeles dramaturģijas darbs ir Aspazijas un Raiņa 150. jubilejas gada pasākumu ietvaros izsludinātajā oriģināldramaturģijas ieceru konkursā atbalstu guvusī luga Aspazija. Personīgi, ko 2015. gadā režisore Māra Ķimele iestudēja Jaunajā Rīgas teātrī.
Paralēli lugu iestudējumiem, Inga Ābele aktīvi strādā arī citās literatūras jomās. 2006. gadā iznāk viņas otrais dzeju krājums Atgāzenes stacijas zirgi un dienasgrāmata Austrumos no saules un ziemeļos no zemes. Pēc romāna Paisums (2008) panākumiem, kas iegūst gan Latvijas literatūras gada balvu, gan Baltijas Asamblejas balvu literatūrā, kā nākamais ir stāstu krājums Kamenes un skudras.
21. gadsimta otrajā gadu desmitā Inga Ābele pamatā pievēršas lielformāta prozas darbiem. Romāns Klūgu mūks (2014) ieguva Latvijas Literatūras gada balvu, kā arī LTV balvu Kilograms kultūras kā labākā 2014. gada grāmata (uzvarētāju noteica skatītāju balsojums). Romāna dramatizējums 2017. gada rudenī tika iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī – režisore Indra Roga. 2017. gadā romānu sērijā Mēs. Latvija. XX gadsimts tika izdots Ingas Ābeles romāns Duna, kurā atklāta pēckara laika atmosfēra Latvijā 1949. gada deportāciju gaisotnē.
Latvijas Literatūras gada balva:
2014 (romāns Klūgu mūks)
2008 (romāns Paisums)
2004 (īsproza Sniega laika piezīmes)
2003 (krājums Lugas)
Autortiesību Bezgalības balva:
2017 par romānu Klūgu mūks
2013 par lugas Jasmīns interpretācijām Latvijā
Dzintara Soduma balva 2014 (romāns Klūgu mūks)
Dienas gada balva kultūrā 2014 (romāns Klūgu mūks)
Kilograms kultūras 2014 (romāns Klūgu mūks)
Latgaliešu kultūras balva Boņuks 2014 (romāns Klūgu mūks)
Baltijas Asamblejas balva literatūrā 2008 (romāns Paisums)
Dienas gada balva kultūrā 2008 (Par Viestura Kairiša iestudēto izrādi Skola Latvijas Nacionālajā teātrī)
Festivāla Prozas lasījumi balva 2008, 2009
Romāni:
Duna. R: Dienas Grāmata, 2017
Klūgu mūks. R.: Dienas Grāmata, 2014
Paisums. R.: Dienas Grāmata, 2008
Īsproza:
(Audiogrāmata) Akas māja. R: Apostrofs, 2012
Kamenes un skudras. R.: Dienas Grāmata, 2010
Austrumos no saules un ziemeļos no zemes. R.: Atēna, 2006
Sniega laika piezīmes. R.: Atēna, 2004
Uguns nemodina. R.: Atēna, 2001
Akas māja. R.: Atēna, 1999
Dzeja:
Atgāzenes stacijas zirgi. R.: Atēna, 2006
Nakts pragmatiķe. R.: Atēna, 2000
Lugu izdevumi:
Lugas. R.: Atēna, 2003
Lugu iestudējumi:
Klūgu mūks. Latvijas Nacionālais teātris, 2017
Aspazija. Personīgi. Jaunais Rīgas teātris, 2015
Labās asinis. Rīgas Krievu teātris, 2011
Sala. Jaunais Rīgas teātris, 2009
Skola. Latvijas Nacionālais teātris, 2008
Jasmīns. United Intimacy 2003, Rīgas Krievu teātris 2004
Dzelzszāle. Latvijas Nacionālais teātris, 2003
Tumšie brieži. Jaunais Rīgas teātris; Valmieras Drāmas teātris, abi 2001