24. maija agrā rītā mūžības ceļos devusies pazīstamā bulgāru valodas tulkotāja Eleonora Tjarve (1930. 25.05 – 2017.24.05).

Vairākām latviešu lasītāju paaudzēm viņa atvēra vārtus uz bulgāru literatūru. Pateicoties Eleonorai Tjarvei, cilvēki aizgūtnēm lasīja Bogomila Rainova spriedzes romānus, Pāvela Vežinova, Antona Dončeva un daudzu citu bulgāru un arī krievu rakstnieku darbus, bet viņa tulkoja, nenogurstoši rūpējoties par to, lai mūsu grāmatu plauktos būtu gan augstā literatūras raudze, gan labas izklaidējoša rakstura grāmatas, kuras ar šodienas acīm raugoties varētu raksturot kā sava laika bestsellerus.

Dzimusi Maltas pagastā, Eleonora Tjarve skolas gaitas sāka Ziedukalnu pamatskolā, vēlāk Rēzeknes pedagoģiskajā skolā.  Radošajā biogrāfijā viņa raksta: «Pēc trešā kursa (1948) saslimu ar poliomielītu, un smaga paralīze mani uz mūžu saistīja pie gultas. Kļuvusi pirmās grupas invalīde, tikai 1953. gadā atsāku mācības Latvijas Republikāniskajā neklātienes vidusskolā, pēc tam studēju Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē (1956-1962).» Aiz šīm skopajām rindiņām nepateikts paliek tas, ka visu atlikušo mūžu Eleonora Tjarve pavadīja ieslodzīta gandrīz pilnībā paralizētā ķermenī – nedaudz kustējās vien daži rokas pirksti. Tas netraucēja  viņai neklātienē pabeigt vidusskolu, studēt Vēstures un filoloģijas fakultātē, lai kļūtu par prominentāko bulgāru valodas un literatūras eksperti Latvijā, kura tulkoja bulgāru valodā arī prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runas. Eleonora Tjarve atstājusi mums 22 tulkotās grāmatas, neskaitāmas publikācijas presē, sagatavotus radio raidījumus par bulgāru literatūru, dzejoļu krājumu Man sāpēs slāpst.

Sirsnīga, erudīta un apbrīnojama savā gara spēkā, spītējot slimībai, kas daudziem šķiet neuzveicama, viņa nodzīvoja garu un bagātu mūžu, kas reizēm nav lemts arī fiziski veseliem cilvēkiem.

Atvadīties no Eleonoras Tjarves varēs 29. maijā pulksten 9 Gaiļezera slimnīcas morga zālē. Tulkotājas izvadīšana pēdējā gaitā notiks pulksten 14 Rēzeknē.