Pirmo reizi izdos Baltijas Asamblejas laureātu darbus

Latvijas Rakstnieku savienība (LRS) sāk Baltijas Asamblejas (BA) balvas literatūrā laureātu darbu tulkojumu sērijas izdošanu. Tās mērķis ir iepazīstināt Latvijas lasītājus ar tiem Lietuvas un Igaunijas autoru daiļdarbiem, kuri saņēmuši Baltijas valstu augstāko apbalvojumu literatūrā, bet latviešu valodā līdz šim nav izdoti.

Kā pirmie šī gada decembrī pie lasītājiem nonāks mākslinieciski augstvērtīgie, bet nekomerciālie izdevumi: igauņu dzejnieces Enes Mihkelsones godalgotais dzeju krājums “Tornis” (BA balva – 2010), igauņu dramaturga Jāna Tetes lugu krājums “Tilts” (BA balva – 2002), kā arī lietuviešu dzejnieka Marcēlija Martinaiša dzeju krājums “K. B. aizdomās turamais un citi dzejoļi” (BA balva – 2007). Jāpiebilst, ka laureātu darbu latviešu izdevumos tiks publicēti tieši tie teksti, par kuriem balva saņemta, jo divos no trim gadījumiem prestižā godalga tika piešķirta par vairākiem dzeju krājumiem un lugām. Jaunās sērijas izdevumu dizainu veido godalgotais grāmatu mākslinieks Aleksejs Muraško.

Lai stiprinātu Baltijas valstu sadarbību, kā arī veicinātu savstarpējo interesi un zināšanas par kaimiņvalstu sasniegumiem, vērtībām un jaunradi, kopš 1994. gada trīs nozarēs – literatūrā, mākslā un zinātnē – tiek pasniegta Baltijas Asamblejas balva. Līdz šim laureāti godināti ar piemiņas statueti, diplomu un naudas balvu, tomēr sākotnējā ideja tulkot uzvarētāju darbus tā, lai tie būtu pieejami visu triju Baltijas valstu lasītājiem lietuviešu, igauņu un latviešu valodās, diemžēl netika īstenota. Turpmāk šī situācija mainīsies, godalgoto autoru darbus plānots tulkot un izdot arī kaimiņvalstīs. Par to kopīgā memorandā šā gada pavasarī lēma trīs Baltijas valstu Kultūras ministriju vadība.

Arno Jundze, LRS valdes priekšsēdētājs par darbu izdošanu saka: “Memoranda parakstīšana, neraugoties uz Covid-19 krīzi, izkustināja Baltijas Asamblejas balvas laureātu darbu izdošanas vezumu, dodot izšķirošo impulsu, lai sāktos reāls darbs. Te liels nopelns ir LRS un LR Kultūras ministrijas sadarbībai un mūsu KM konsekventajam atbalstam jautājuma virzīšanā – izdevās panākt to, ka triju valstu rakstnieki, ierēdņi un politiķi vienojās sākt kopīgu darbu, kas vajadzīgs mums visiem. Jau Baltijas valstu līdzdalība Londonas Starptautiskajā grāmatu izstādē 2018. gadā pierādīja – grāmatniecības pasaule uz mums skatās kā uz vienotu reģionu, tāpēc ir svarīgi ne vien pasniegt kādu kopīgu balvu reizi gadā vienam autoram, bet arī kopīgi trijās valodās izlasīt šī mākslinieka radīto augstvērtīgo tekstu. Tas savā ziņa turpina leģendārā “Baltijas ceļa” tradīciju. Mēs nevaram reizi gadā sastāties vienotā ķēdē no Viļņas līdz Tallinai, bet varam izdot pa grāmatai, ko triju valstu žūrija, kopīgi lemjot, ir atzinusi par labāko.”

Jau decembrī pie lasītājiem nonāks trīs Baltijas asamblejas godalgoto autoru darbi: 2010. gadā godalgotās Enes Mihkelsones dzejas krājums “Tornis”, ko no igauņu valodas atdzejojis Gundars Godiņš; 2002. gadā godalgotā Jāna Tetes lugu izlase “Tilts”, ko no igauņu valodas tulkojusi Rūta Karma; 2007. gadā godalgotā Marcēlija Martinaiša dzejas krājums “K. B. aizdomās turamais un citi dzejoļi”, kuru atdzejojuši Pēters Brūveris un Emija Grigorjeva, iesaistoties pieredzējušajam redaktoram Jānim Elsbergam.

Katra no grāmatām būs pieejama 500 eksemplāru tirāžā, tās tiks dāvinātas Latvijas bibliotēkām un kultūras augstskolām, kā arī būs nopērkamas grāmatnīcās. Sērijas izdošanu finansiāli atbalsta LR Kultūras ministrija no valdības līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, kas tika novirzīti Covid – 19 radīto seku ietekmes mazināšanai uz kultūras nozari.

Baltijas asamblejas balvu literatūrā piešķir Baltijas asamblejas sesijā reizi gadā igauniski, latviski vai lietuviski uzrakstīta romāna, lugas, dzejoļu, stāstu un apcerējumu krājuma vai tamlīdzīga sacerējuma autoram. Darba pirmpublicējumam jābūt izdotam pēdējo triju gadu laikā. Kopš 1994. gada Baltijas asamblejas balva literatūrā piešķirta astoņiem igauņu, deviņiem lietuviešu un deviņiem latviešu autoriem – Uldim Bērziņam (1995), Jānim Rokpelnim (2000), Pēteram Brūverim (2004), Norai Ikstenai (2006), Knutam Skujeniekam (2008), Ingai Ābelei (2009), Aivaram Kļavim (2012), Mārim Bērziņam (2015) un Gundegai Repšei (2018).

LRS izsaka pateicību visiem autortiesību mantiniekiem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, kuri ievērojami paātrināja šo darbu manuskriptu sagatavošanu.

Līdzīgas ziņas

Jaunumi Lai jums skaisti 18. novembra svētki! Publicēts: 17. November, 2022
Jaunumi Sveicam Henriku Eliasu Zēgneru! Publicēts: 14. November, 2022
Jaunumi Sveicam Lāčplēša dienā! Publicēts: 11. November, 2022