Latvijas Rakstnieku savienībā uzņemti četri jauni biedri

Pagājušonedēļ, 18. maijā Latvijas Rakstnieku savienībā tika uzņemti četri jauni biedri: dzejnieks Arvīds Plaudis, prozaiķe Dace Vīgante, prozaiķe Aija Mikele un tulkotāja Jolanta Pētersone.

Dzejnieks Arvīds Plaudis (dzimis 1942. g. Dzērbenes pagastā) ir absolvējis Rīgas 1. vidusskolu un LU Vēstures un filoloģijas fakultāti. Strādājis laikrakstos “Jaunā Balss”, “Nacionālā Neatkarība”, “Elpa”, “Atmoda”. Presē publicējies kopš 1960. gada (kopā ap 300 publikāciju), apmēram 50 dažādu izdevumu autors vai līdzautors. Izdevis dzejas krājumus “Prieks” (1967), “Starp aprīli un pērkonlietu” (1973), “Smilšu graudi” (1982), “Stārķa baltā ēna” (2020). Sarakstījis trīs grāmatas par tautas dziednieci Zilākalna Martu (pēc to motīviem iestudētā režisora A. Hermaņa izrāde “Zilākalna Marta”); izdevis arī grāmatas par psiholoģiju, kultūras pieminekļiem, ezotēriku un vēsturi.

Tulkotāja Jolanta Pētersone (dzimusi 1978. gadā Cēsīs) 2002. gadā ieguvusi humanitāro zinātņu bakalaura grādu mākslās Latvijas Kultūras akadēmijā. 2004—2011 strādājusi tulkošanas birojā “Idea Media”, tulkojot no norvēģu, zviedru, angļu, vācu un krievu valodas; tulkojusi rakstus dažādiem žurnāliem. Tulko galvenokārt no norvēģu (Kristinas Rūšiftes “Visi skaitās” (“Liels un mazs”, 2020), Marijas Parras “Vārtsargs un jūra” (“Liels un mazs”, 2019) u.c.), zviedru (Ulfa Starka “Bēguļi” (“Liels un mazs”, 2020), Golnāzas Hašemzādes Bundes “Tie bijām mēs” (Jāņa Rozes apgāds, 2018) u.c.) un krievu valodām (Sergeja Timofejeva “Pasaka par bruņinieku, kuram sāpēja zobi” (“Liels un mazs”, 2018) u.c.).

 “Jau pārdesmit gadus tulkotās grāmatas pērku un lasu, rūpīgi pārbaudot tulkotāja vārdu; un allaž ir prieks, kad manā iekšējā sarakstā “tulkotāji, kuru pārradītās grāmatas droši var lasīt” parādās kāds jauns ieraksts. Necik bieži tas nenotiek. Jolanta Pētersone šai sarakstā ir iekļuvusi jau pirms laba laika. Pie tiem, kurus var lasīt ne tikai droši, bet arī ar baudu. Pēdējo gadu laikā Jolanta mums ir sagādājusi daudz lieliskas lasāmvielas visdažādākajos žanros. Un jau sen ir apliecinājusi sevi kā izcilu tulkošanas profesionāli.” – tulkotāja Dace Meiere

Rakstniece Aija Mikele-Strušele (dzimusi 1972. gada 11. aprīlī Mākoņkalna pagastā) ir ieguvusi bakalaura grādu fizikā un psiholoģijā, no 2007. gada strādā laikrakstā “Rēzeknes Vēstis”. No 1999. gada – radoša darbība literatūras jomā: publicējusi vairākus romānus izdevniecībā “Lauku Avīze” (“Siseņu maršs” (2005), “Šovs” (2006) u.c.), literārie darbi publicēti arī dažādos laikrakstos un kopkrājumos. Kopš 2017. gada apgādā “Zvaigzne ABC” klajā nākuši 3 romāni: „Kritušais eņģelis” (2017), „Zelta būrītis” (2018) un „Zirneklis” (2021).

“Aijas Mikeles romāniem ir raksturīgs saistošs sižets, plūstošs un lokans valodas stils, prasme veidot ticamus personāžus un konstruēt dzīvus, asprātīgus dialogus; turklāt savu darbu sižetus autore intriģējoši papildina arī ar niansēm, kas raksturīgas mistikas žanram, tādējādi viņas detektīvromāni izceļas citu žanra darbu vidū.” – literatūrzinātniece Bārbala Simsone

Rakstniece Dace Vīgante (dzimusi 1970. gadā) 1999. gadā ieguvusi jurista kvalifikāciju Latvijas Valsts Universitātes Juridiskajā fakultātē, bet kopš 2016. gada darbojas kā rakstniece. Apgādā “Zvaigzne ABC” iznākuši trīs stāstu krājumi: “Ledus apelsīns” (2016; nominēts Literatūras gada balvai kategorijā “Spilgtākā debija”, Mediju balvai “Kilograms kultūras”, saņemta Bērnu un jauniešu vecāku žūrijas balva), “Tad redzēs” (2018; nominēts sabiedrisko mediju balvai “Kilograms kultūras”) un “Bumbulītis” (2020). Daces Vīgantes stāsti publicēti vietnēs Satori un Punctum, literārajos izdevumos: “Domuzīme”, “KonTEKSTS”, “Re: Regīna Ezera” un Punctummagazine 2021, kā arī Satori grāmatžurnālos, Stāsti “Ziemeļbriedis” (“Reindeer”)  un “Cita” (“Another women”) tulkoti angļu valodā, bet stāsts “Eņģelis” (“Angelas”) – lietuviešu valodā.

“Personiski pazīstot Daci Vīganti un vairākkārt esot klāt viņas darba procesā, varu tikai apbrīnot autores milzīgās darbaspējas un ieinteresētību pētāmajā procesā. Vairāki viņas stāsti būtībā ir veidoti kā antropoloģiski, sociāli vai psiholoģiski pētījumi, pirms tam veicot padziļinātas intervijas un izpētes darbu. Tikpat dziļš un refleksīvs ir viņas darbs ar pašas pieredzi.” – rakstniece Ieva Melgalve

Līdzīgas ziņas