Džena Andersone: “Par Latvijas stendu ar lepnumu”

Frankfurtes grāmatu gadatirgus šogad atzīmēja savu 75.gadadienu, un pateicoties minētā pasākuma vērienīgumam komandējuma laikā tika iegūta vērtīga un unikāla pieredze, jo šāda mēroga pasākumi literatūras, grāmatniecības un izdevniecības jomā Latvijā rīkoti netiek. Pasākuma centrālā ass ir starptautisko kontaktu dibināšana un jaunu sadarbības partneru meklēšana literāro aģentu un izdevniecību starpā.

Man kā Latvijas Rakstnieku savienības delegācijas dalībniecei un rakstniecei bija ne tikai interesanti vērot šo procesu no malas, bet bija arī vienreizēja iespēja iegūt skaidru priekšstatu par to, kā notiek literatūras eksports uz ārvalstīm, proti, tagad pēc Frankfurtes grāmatu gadatirgus apmeklēšanas man ir izpratne ne tikai par to, kā ārzemju grāmatu tulkojumi nonāk Latvijas plauktos, bet arī par to, kā latviešu rakstnieku darbi tiek ieausti pasaules literatūras kopainā.

Milzīgās starptautiskās arēnas vidū ir iespēja vēl jo vairāk apzināties, cik Latvija patiesībā ir maza citu valstu vidū. Taču maza valsts automātiski nenozīmē, ka tai jāpaliek allaž nepamanītai. Tāpēc mums kā nelielai nācijai ir jāpieliek sevišķi daudz pūļu savas atpazīstamības veidošanai un vietas zem saules izcīnīšanai.

Saistībā ar šo gribētos īpaši uzteikt mūsu Latvijas stendu Frankfurtes grāmatu gadatirgū, kas bija viens no iespaidīgākajiem, vizuāli pievilcīgākajiem un uzrunājošākajiem visu pārējo dalībnieku vidū (oficiālā statistika liecina, ka grāmatu gadatirgū šogad piedalījās 95 valstis ar pavisam kopā 4000 stendu dalībnieku).

Latvijas stends guva pamatotu atzinību no gadatirgus viesu puses un tika plaši apmeklēts. Ar pārliecību varu apgalvot, ka Latvijas stends bija pārāks pat par šā gada viesu valsts Slovēnijas stendu un ar to saistīto satelītekspozīciju. Nenoliedzami interesanta bija Slovēnijas ekspozīcijas zāles izvēlētā griestu apdare un dizains, taču paši stendi un grāmatu klāsts neizskatījās pietiekami pārliecinoši un uzrunājoši. Tāpēc ar lepnumu varu saukt Latvijas stendu par vienu no labākajiem šogad – gan pēc atrašanās vietas, gan dizaina, gan funkcionalitātes, ieskaitot perfekto apgaismojumu, izvietojumu, sēdvietas, galdiņus, ērti un funkcionāli izveidoto atvērtā stila vidi (bez izteiktām barjerām un atdalošām sienām), kur visi garāmejošie apmeklētāji uzreiz vēlējās apstāties, fotografēties un pakavēties daudz ilgāk.

Latvijas Rakstnieku savienības delegācijai komandējuma laikā Frankfurtes grāmatu gadatirgū bija iespēja vērot klātienē latviešu rakstnieku Andra Kalnozola un Jāņa Joņeva uzstāšanos un grāmatu prezentāciju angļu valodā “From small town to international success”.

Tāpat arī mums bija lieliska iespēja tikties ar Unu Orinsku, apgāda Zvaigzne ABC projektu vadītāju, kura sniedza informāciju par to, kā apgāds izvēlas un iegādājas ārzemju literatūru tulkošanai latviešu valodā; ar platformas “Latvian Literature” pārstāvi – Ritu Dementjevu un literārajiem aģentiem Žaneti Vēveri–Pasqualini un Džeidu Vilu, kā arī ar literāro aģenti Santu Raciņu no apgāda Zvaigzne ABC.

Galvenie ieteikumi un rekomendācijas, ko sniedza visi literārie aģenti un platformas “Latvian Literature” pārstāvji tiem latviešu rakstniekiem, kuri vēlas, lai viņu darbi varētu konkurēt ar ārvalstu autoriem, tiktu tulkoti un izplatīti ārpus Latvijas robežām –

  1. Rakstīt romānus par mūsdienu problēmām; ārzemju izdevniecībām nav intereses par vēsturiskiem pagātnes notikumiem un padomju mantojumu;
  2. Romāni kotējas daudz augstāk, ja tie ir neliela apjoma un tādējādi vieglāk un ātrāk tulkojami;
  3. Stāstu krājumu tulkošanā un izdošanā ārzemju izdevniecības nav ieinteresētas;
  4. Uz jautājumu – “Kas viņus interesē?” atbilde ir – “Ārzemju izdevējus pašus neinteresē nekas, jo tirgus ir pārsātināts un izdevniecības ir izlutinātas ar milzīgo literatūras klāstu”.

Tas nozīmē, ka, ja gribam būt pamanīti, tad mums pašiem ir viņi jāieinteresē. Taču būtisks apstāklis ir tas, ka to dara nevis autori paši personīgi, staigājot ar savām grāmatām gar stendiem, bet gan literārie aģenti.

Pasaules prakse ir tāda, ka aiz katra rakstnieka stāv sava izdevniecība un attiecīgie literārie aģenti. Latvijā literāro aģentu lomu pilda, piemēram, platformas “Latvian Literature” pārstāvji, tāpēc galvenais, ko mūsu Latvijas autori var darīt šajā jomā, ir aktīvi sadarboties ar aģentiem, aktualizēt informāciju tīmekļvietnēs, savlaicīgi iesniegt fotogrāfijas, darbu sinopses utt., tas ir, būt aktīviem un sasniedzamiem saziņā ar savām izdevniecībām un literārajiem aģentiem;

  1. Attiecībā par bērnu grāmatām ārzemju izdevniecību būtiska prasība ir, lai bilžu grāmatās bērniem būtu minimāls daudzums teksta, bet daudz ilustrāciju. Svarīgi ir tikai pasniegt pašu domu, ideju, bet nevis rakstīt daudz un garus teikumus; apjomīgi teksta gabali bērnu grāmatās vairs netiek akceptēti;
  2. Aktuāli ir arī mūsdienīgi neliela apjoma romāni pusaudžiem;
  3. Tas, ko par labu un interesantu atzīst Latvijas lasītājs, ne vienmēr gūst atsaucību un panākumus ārvalstīs, nav šādas tiešas likumsakarības, lasītāji un viņu intereses, kam viņi dod priekšroku literatūrā, visās pasaules valstīs ļoti atšķiras;
  4. Ievērojot, ka grāmatu tirgus ir pārsātināts un ieinteresēt kādu ir ļoti grūti, būtisks faktors ir balvas, t.sk., nacionālā mēroga balvas un atzinības, jo tas ir viens no kritērijiem, kā ārzemju izdevēji un aģenti var izvēlēties konkrēta rakstnieka darbus tulkošanai;
  5. Nereti svarīgs ir cilvēciskais faktors – ja tulkotāju pašu ieinteresē grāmata, konkrētais teksts, ko viņš nopircis, izlasījis, tad viņš var arī pats ieteikt to kādai izdevniecībai.

Īsumā šie ir galvenie ieteikumi Latvijas autoriem par gatavošanos dalībai gan Frankfurtes grāmatu gadatirgos, gan citos šāda profila starptautiskos pasākumos. Rezumējot – komandējuma galvenais mērķis gūt izpratni par liela mēroga starptautiskiem grāmatniecības pasākumiem tika sasniegts, un iegūtā pieredze tiks izmantota turpmākajā profesionālajā darbībā literatūras jomā.

Līdzīgas ziņas

Jaunumi Lasām kopā ar Eiropu Publicēts: 22. March, 2024