Gundega Repše

Gundega Repše ir viena no izcilākajām 20./21. gadsimta mijas Latvijas rakstniecēm. Sākusi kā viena no 80. gadu «jaunajām un niknajām» autorēm, faktiski gan nekad tā arī nepiederot nekādām literārām grupām, viņa pieteicās literatūrā kā oriģināla ceļa gājēja un visai drīz no daudzsološas debitantes kļuva par faktiski vadošo latviešu rakstnieci. Latviešu prozā viņa joprojām ir sava ceļa gājēja, klātesoša, bet vienlaikus distancēta no jebkādiem strāvojumiem. Gundegas Repšes teksti raisa diskusijas un polemikas, tiem ir savi kritizētāji un pielūdzēji. Kritikā dēvēta par absolūto rakstnieci, Gundega Repše tomēr nav uzminama vai atšifrējama. Viņas misija ir literatūra.

Rakstniece un mākslas zinātniece Gundega Repše dzimusi 1960. gada 13. janvārī Rīgā. Beigusi Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu (1985). Strādājusi par referenti Latvijas Mākslinieku savienībā (1985-1992), bijusi līdzstrādniece žurnālos Liesma un Karogs laikrakstos Labrīt, Izglītība un Kultūra. Liela nozīme Gundegas Repšes tapšanā ir viņas mātes māsas vīram – pazīstamajam māksliniekam Kurtam Fridrihsonam, kura radošo mantojumu rakstniece rūpīgi kopj, izdodot grāmatas un rīkojot viņa piemiņas izstādes.

Gundega Repše ienāk ar stāstiem: pirmā publikācija ir stāsts Kamielis Vecrīgā laikrakstā Literatūra un Māksla (1979), bet pirmais stāstu krājums Koncerts maniem draugiem pelnu kastē (1987). Kritika šos darbus ierindo jaunā viļņa prozā, kurā sevišķi izceļas «niknās meitenes»: Andra Neiburga, Rudīte Kalpiņa, Aija Vālodze u.c. Neraugoties uz lielām individuālām atšķirībām, «nikno meiteņu» tekstu kopīgā īpašība ir atteikšanās no padomju literatūras banālajiem stereotipiem, viņu darbi kļūst ļoti populāri vidusskolēnu un studējošās jaunatnes vidū, kuri tajos intuitīvi sajūt jaunu patiesības pakāpi. Romānam Ugunszīme (1990) rakstniece iedvesmu smēlusies reālos faktos par franču grupu, un tajā tiek atklāti padomju laika latviešu inteliģences likteņu zigzagi totalitārisma apstākļos.

20. gs. 90. gados, kas latviešu rakstniecībai ir nelabvēlīgs laiks, Gundega Repše kļūst par vienu no vadošajām personībām latviešu literatūrā. Kritikā īpaši tiek izcelts Repšes īsprozas krājums Septiņi stāsti par mīlu (1992). Pēc tā ir vēl viens stāstu krājums Šolaiku bestiārijs (1994). Romāni Ēnu apokrifs (1996), Sarkans (1998), Īkstīte (2000). Par romānu Īkstīte Gundega Repše saņem pirmo Latvijas Literatūras gada balvu prozā. Rakstniece šajā laikā aktīvi raksta slejas un grāmatu recenzijas laikrakstam Diena.
2002. gadā tiek izdots pirmais no 3. romānu cikla Smagais metāls darbiem – romāns Alvas kliedziens, kas kļūst īpaši populārs jauniešu vidū, tā pamatmateriālu autore smēlusies savās skolas gadu dienasgrāmatās. Cikla otrais romāns Vara rati (2006) pievēršas 80. gadiem, savukārt trešais Dzelzs apvārdošana (2011) reflektē par dažādiem varones dzīves posmiem. Gundega Repše strādā ļoti intensīvi, jo, paralēli šim ciklam, top arī citi romāni, stāstu un interviju krājumi ar rakstniekiem un grāmatas, kas saistītas ar mākslu un māksliniekiem, rakstnieku pavārgrāmata. Ļoti nozīmīga ir Gundegas Repšes iniciatīva izveidot stāstu krājumu Mēs. XX gadsimts (2011). Tajā tiek publicēti divpadsmit rakstnieču stāsti (arī Gundegas Repšes stāsts Bogene). Lai gan neīstenojas sākotnējā iecere – attīstīt grāmatā publicētos stāstus, izveidojot no tiem 12 romānus, tomēr šis izdevums liek pamatu nākamajai produktīvajai Gundegas Repšes iniciatīvai – romānu sērijai. Mēs. Latvija. XX gadsimts, kurā tiek iesaistīti 13 latviešu rakstnieki, strādājot pie tās – Gundega Repše uzraksta romānu Bogene (2016).
Nozīmīgas un kontroversālas Latvijas kultūrai ir Gundega Repšes biogrāfiskās eseju grāmatas, kas veltītas izciliem latviešu māksliniekiem. Vairāki rakstnieces radītie teksti ir tikuši dramatizēti un iestudēti profesionālajos un neatkarīgajos Latvijas teātros. Darbi tulkoti vācu, zviedru un angļu valodā.

Raiņa un Aspazijas fonda balva, 1993
Latvijas Literatūras gada balva prozā (romāns Īkstīte), 2000

Stāsti
Koncerts maniem draugiem pelnu kastē. R.: Liesma, 1987
Septiņi stāsti par mīlu. R.: Literatūra un Māksla, 1992
Šolaiku bestiārijs. R.: Daugava, 1994
Ludovika zemes. R.: Pētergailis, 2004
Stāsti par mācekļiem. R.: Dienas Grāmata, 2009
Vīrs tapīrs un citas radības. R.: Zvaigzne ABC, 2013

Romāni
Ugunszīme. R.: Liesma, 1990
Ēnu apokrifs. R.: Preses nams, 1996
Sarkans. R.: Preses nams, 1998
Īkstīte. R.: Pētergailis, 2000
Bāreņu nams. R.: Dienas Grāmata, 2008
Jauki ļaudis. R.: Dienas Grāmata, 2014
Bogene. R.: Dienas Grāmata, 2016

Cikls Smagais metāls
Alvas kliedziens. R.: Pētergailis, 2002
Vara rati. R.: Dienas Grāmata, 2006
Dzelzs apvārdošana. R.: Dienas Grāmata, 2011
Smagais metāls. R.: Dienas Grāmata, 2012

Biogrāfiskās esejas
Pieskārieni: Kurts Fridrihsons. R.: Jumava, 1998
Tuvplāni: Džemma Skulme. R.: Jumava, 2000
Sieviete miglā: Līga Purmale. R.: Jumava, 2001
Brālis: Ojārs Vācietis. R.: Pētergailis, 2005
Mala. Tā rakstīja Fridrihsons. R.: Dienas Grāmata, 2010
(Kopā ar Rūtu Muižnieci un Rutu Čaupovu) Kurts Fridrihsons: es biju šeit viens pats. R.: Dienas Grāmata, 2016

Citas grāmatas
Gadsimta beigu skatiens. R.: Pētergailis, 1999
Pilsoniskā rasa. R.: Dienas Grāmata, 2007
Rakstnieku pavārgrāmata. R.: Zvaigzne ABC, 2012
Rakstnieki IR: gadsimta sākuma skatiens. R.: Dienas Grāmata, 2012
Laiks esi tu. R.: Dienas Grāmata, 2013
(Kaspara Gobas fotogrāfijas) Rīgas salas. R.: Elm Media, 2014

Iestudējumi teātros

Stigma. Dailes teātris, 1998
Ģenerālis un dūja. Teātra klubs Hamlets, 2004
Cinobrs. Teātris Skatuve, 2004
Jūras velni. Latvijas Nacionālais teātris, 2010

Gundega Repše

Līdzīgas ziņas