Knuts Skujenieks (dzimis 1936. gada 5. septembrī) ir viens no izcilākajiem tagadnes dzejniekiem Latvijā, dzīvais klasiķis, kura daiļrade un viņa piemērs iedvesmo lasītājus daudzās paaudzēs. Absolvējot Maskavas Maksima Gorkija Literatūras institūtu, dzejnieks padomju apstākļos sācis samērā labu karjeru. Knuts Skujenieks 1962. gadā pēc safabricētas un nepatiesas apsūdzības tiek notiesāts uz 7 gadiem lēģerī par pretpadomju aģitāciju un neziņošanu par bīstamiem valsts noziegumiem. Pārvarot ieslodzījumu Mordovijas soda nometnēs un ar to saistīto nepublicēšanas periodu, viņš 1969. gadā atgriežas Latvijā, lai savu turpmāko dzīvi pilnībā veltītu dzejai. Knuta Skujenieka dzejas un atdzejas balss ir unikāls pienesums Eiropas dzejas upē. Viņa dzejas teksti pauž gara spēku, noturību un mīlestību, viņa atdzejas darbs uztur rūpi par unikāliem Eiropas mazo tautu literatūra pieminekļiem un autoriem, pārradot šos tekstus latviešu valodā, sākot no Kanteletaras rūnām, ar skandināvu viduslaiku balādēm, Eiropas tautu tautasdziesmām, beidzot ar Voltu Vitmenu, Sigitu Gedu, Beniju Andersenu un neskaitāmiem citiem. Knuta Skujenieka dzeju komponētas arī dziesmas.
Knuta Skujenieka dzeja un pilsoniskā stāja, nelokāmā iestāšanās par demokrātijas vērtībām un mazo tautu valodu eksistences tiesībām raisa cieņu un apbrīnu ne tikai Latvijā. Autors saņēmis virkni citu valstu apbalvojumu. Savukārt Latvijas sabiedrības attieksmi pret Knutu Skujenieku labi raksturo 2016. gada svinētā dzejnieka 80. jubileja. Tās oficiālie pasākumi ir izskanējuši, bet notiek aizvien jaunas un iepriekš neplānotas Knuta Skujenieka dzimšanas dienas svinības, jo lasītāji visa Latvijā un arī kaimiņvalstīs vēlas izrādīt cieņu savam dzejniekam. Ieplānots, ka 2017. gadā atsevišķā grāmatā tiks izdota pilna dzejnieka bibliogrāfija. Knuts Skujenieks ir Latvijas Rakstnieku savienības biedrs, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedrs.

<strong>Noderīga literatūra par Knutu Skujenieku:</strong>
Jānis Rokpelnis. Smagi urbjas tinte: grāmata par Knutu Skujenieku. R: Pētergailis, 2006
Intas Čaklā. Ieskats Knuta Skujenieka dzejā (K. Skujenieka Rakstu 8. sējums), R: Nordik, 2008

1994 – Spānijas Katoļu Izabellas ordeņa komandors;
1996 – Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks;
1998 – Norvēģijas Karaliskā Nopelnu ordeņa bruņinieks;
1999 – Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeņa virsnieks;
1999 – Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa bruņinieks;
2001 – Barikāžu aizstāvja piemiņas zīme;
2006 – Ukrainas Rakstnieku savienības goda zīme;
2009 – Latvijas Atzinības krusta lielvirsnieks;
2009 – Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa bruņinieks (atkārtoti);
2014 – Polijas Kultūras ministrijas medaļa “Par nopelniem poļu kultūrā”.

<strong>Prēmijas:</strong>

1979 – Dzejas dienu balva par grāmatu “Lirika un balsis”;
1986 – A.Upīša un Dzejas dienu balva par grāmatu “iesien baltā lakatiņā”;
1993 – Jātvingu prēmija (Lietuva);
1994 – Ivana Franko prēmija (Ukraina);
1996 – Sorosa fonda Saskaņas balva (kopā ar R. Haradžaņjanu);
1996 – Tomasa Transtrēmera prēmija (Vesterosa, Zviedrija, kopā ar V. Belševicu);
2001– Literatūras gada balva;
2007 – Ed. Veidenbauma prēmija par grāmatu “Mūsu dzīve nokalpotā”
2010 – Literatūras gada balva par mūža ieguldījumu;
2012 – Latvijas Ministru kabineta balva literatūrā.
2016. – Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Atzinības raksts

<strong>Galvenie izdevumi</strong>
Dzeja Lirika un balsis. R: Liesma, 1978
Iesien baltā lakatiņā. R: Liesma, 1986
Sēkla sniegā. Dzejoļi 1963-1969. R: Liesma, 1990
Uzvarētājs nāk pa ķēķa durvīm. R: Teātra anecdotes, 1994
Patiesīgs, bet ne pilnīgs dzīvesstāsts ar 33 smukiem un nesmukiem dzejoļiem 33 gadu garumā. R: Likteņstāsti, 1996
Tagad es esmu Aleksandrs. R: Neputns, 2006
Mūsu dzīve nokalpotā. R: Nordik, 2007
Nekā personīga. R: Neputns, 2010
Poga. [Viens dzejolis 33 valodās] R: Neputns, 2011

<strong>Izlases</strong>
Simts. R: Zvaigzne ABC, 2011
Parkā par solu. R: Likteņstāsti 1997
Līdz kailai rokai. R: Zvaigzne ABC 1996
Mūžīgs pusmēness. R: Teātra anekdotes 1993
Kā putu zīmes. R: Teātra anekdotes 1992

<strong>Krājumi citās valodās</strong>
Ett frö i snön [Sēkla sniegā]. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Stockholm: Fripress, 1991.
Nasinņa v sņihu [Sēkla sniegā]. Ukraiņu valodā. Kiiv: Ukrainsjkij pisjmennik, 1994.
Bitter hand, bitter mun [Rūgta roka, rūgta mute]. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Uppsala: Edda, 2003.
Aš esu toli viešejęs [Es pabiju tālos ciemos]. Lietuviešu valodā atdz. Vladas Braziunas, Sigitas Geda, Jonas Strielkūnas. Vilnius: Lietuvos Rašytojų sajungos leidykla, 2004.
Pesme Hrvatski. Zagreb: P E N Centar Zagreb 2005
Som ekens rot till vatten. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Torsby: Heidrun, 2008.
Hima jes Aleksandr em [Tagad es esmu Aleksandrs]. Yerevan: Amaras, 2008
Innego mosto nie będzie [Cita tilta vairs nebūs]. Poļu valodā atdz. Justyna Spychalska. Warszawa: Anagram, 2009.
Корен в хоризонта [Sakne apvārsnī]. Bulgāru valodā atdz. Aksīnija Mihailova. Sofija: Foundation for Bulgarian Literature, 2009.
Tornato da un altro mondo. Itāļu valodā atdz. Pietro Umberto Dini. Novi Ligure: Joker, 2010.
Samen im schnee [Sēkla sniegā]. Vācu valodā atdz. Valdis Bisenieks. Rīga: Jumava/Klagenfurt: Wieser, 2016.
Босые звезды [Basās zvaigznes]. Krievu valodā atdz. Olga Pētersone. Rīga: Pētergailis, 2016.
Seed in Snow [Sēkla sniegā]. Angļu valodā atdz. Bitite Vinklers. BOA Editions, 2016